man tiešām reālī besī sevī..

.. tas, ka es tik fakin ātri uzvelkos! ----------- .. tas, ka es tik ļoti vienmēr stresoju par sīkumiem! ----------- .. tas, ka nemāku saprast cilvēkus! ----------- .. tas, ka esmu pārāk aizrāvusies ar to, ka man vienmēr ir taisnība! ----------- .. tas, ka pieļauju kļūdas! ----------- .. tas, ka nevaru tās izlabot! ----------- .. tas, ka pēc tam ilgi jūtos vainīga! ----------- .. tas, ka bieži esmu muļķe! ---------- sen nebiju te rakstījusi, bet atzīstu..laikam jau te rakstu tikai tad, kad mani kaut kas nomāc! šī nu ir tā reize! man ir 17, kurus es tiešām negaidīju un man ir kalns ar īpašībām, kuras vēlētos pazudināt un kļūt par perfekto cilvēku - kā filmās! sapņi taču mēdz piepildīties! vai tad nē? --------- p.s. vēlme - es vēlētos šeit rakstīt tāpat vien - bez bēdām! laikam tā arī darīšu!

p.s.s. ironiski, bet te enter vēljoprojām nestrādā

my 3!

tāda jokaina sajūta manī mājo, bet ko var zināt! varbūt tas ir labi, varbūt slikti! kāpēc cilvēki domā, ka pasakot savu viedokli es kaut ko aizrādu vai mēģinu pateikt, ka tas ir slikti! es domāju, tas pat ir ļoti labi! es vnk gribēju, lau zini kā ir no malas! es pat drīzāk priecājos! p.s. ''home is where ever you are''

seems like not worth those 12

arī šodien izmantoju 1 sek, lai pateiktu tev paldies! paldies, ka man tapa skaidrs, kā patiešām ir!

čau-atā-ir arī viss!

cik jocīgi, ka patiesībā jau tajā 1dienā man viss bija skaidrs! es vnk nespēju to pat iedomāties, tāpēc arī laikam bija tā jocīgā sajūta! tik ļoti negribās atzīt, bet tik ļoti mammai bija taisnība! jau tajā 1dienā es zināju, ka man pietieks un nekas vairāk arī nebūs! to tikai vajadzēja saprast kādu laiciņu ātrāk!

''tā tev nevajadzēja darīt'' - ja tu tik labi zini, tad pastāsti man arī!

es laikam beidzot atradu savu vietu! man vairs nekā netrūkst! man ir pilnība! nē, vēl bišķi, bišķi, bet tas bez problēmām!-- es sapratu savu mācību, ko laikam neredzēju vai negribēju redzēt! centīšos vairs kļūdas nepielaist! tas bija vajadzīgs, tāpat kā gaiss! tik sanāk, ka pirms tam es neelpoju līdz galam - ES SAPRATU, KAS TRŪKA UN SALIKU PA VIETĀM!-- man nevajag kādu, kas vilks mani līdz, es pati varu sevi pavilkt!- man nevajag to, kā ir tev, arī kā man nav nemaz tik slikti!- es zinu, ka būs reizes, kad nožēlošu, bet tieši šobrīd tas šķiet labākais, ko es jebkad savā mūžā esmu izdarījusi! -- patīkamas atmiņas nevienmēr nozīmē, ka tāda ir realitāte, tas tikai manos sapņos. tieši tāpēc, es aizmirsīšu atmiņas un beidzot pieņemšu realitāti!

nekad nevarētu aizmirst un pazaudēt

un es jūtos tik ļoti laimīga, ka brīžiem šķiet, ka vairāk nevar! man pietiek ar šo! tas ir pat vairāk kā es jebkad būtu vēlējusies! lūdzu, Dievs vai arī kāds cits spēks, neatņem man šo.. šo vienīgo atstāj,labi? es esmu dziļi izteikti laimīga! -laimes asariņa

mācos fiziku

lai arī cik dīvaini un negaidīti tas izklausītos..es esmu praktiski iekārtojusies jaunajā istabā! vēl tikai trūkst dažas mēbelītes un interjera stuffs, bet tā es varu šo istabu saukt par savām jaunajām mājām..ja godīgi, tad es šeit jūtos lieliski! vēl es uzklausīšu lieliskas idejas no jums, mani draugi, ko lai es šeit vēl tādu FORREALNICE ielieku.. ou izklausās, ka VARBŪT man izdosies uzrīkot sālsmaizes ballīti! labi, aizmirstiet vārdu sālsmaize..vnk ballīti! (sun)

es pēdējā laikā metos no vienas galējības otrā..bet tas jau tā normali laikam.

dīvaini, cik daudz kopīga var būt tik tuviem cilvēkiem, kas viens otru nav redzējuši kādus pāris mēnešus.

visas meitenes brīžiem spēj būt tik vienādas..es,protams, tai skaitā. un tas man tik ļoti sāk kaitināt. kāpēc tad ir teiciens-'' es varu labāk?'' ja tomēr nevaru gan un pieļauju tās pašas kļūdas? turklāt, ja pirms tam tieši mani draugi tās ir izdarījuši attiecīā uz mani? stulbi, cik stulba varu būt es..

gadijās parunāt ar vienu cilvēku par gadiem un, ko vēlētos jaunajā 2010. es sapratu, ka patiesībā..es kaut ko gaidu! tiešām kaut ko no sirds gaidu! es tikai nesaprotu ko.. kaut ko meklēju, domāju, cīnos, bet kāpēc? es nezinu! vnk iekšā tāda sajūta - kā palaižot kaut ko.

starpcitu, kas visiem noticis? neviens vairs neizdzīvo tās emocijas kā agrāk..kur palika manas Ziemassvētku agrākās emocijas, gada maiņas emocijas, mūzikas patikšanas emocijas, romantisko filmu emocijas, jauko sms saņemšanu emocijas? nav! nebūs arī? es gribu tās atpakaļ! bet zinu, ka neesmu tāda vienīgā..tikai nesaprotu, kas mums liek to aizmirst.

nu jā, tāda čīkstēšana vien te sanāca, bet ko man padarīsi?

man te vēlmītes: special for paula -> es vēlos atkal mūsu late night talks un jaunās iesaukas..ā jā, arī savu acu zīmuli!

special for elīza -> es vēlos tevi atpakaļ savā klasē un laimīgu.

special for žanete -> beidz, vai es tev iesitīšu! es ceru, ka tu saprati pareizi!

un ja jau es te iesāku čīkstēt, tad lūdzu aizvediet mani kāds uz vecrīgu.